Mūslaikos tā vien liekas, ka pat zivis ir skolotas tirgus ekonomikā. Par velti neko pretī nedod – jābaro. Arī parasta miežu putra bieži ir par prastu, vajag kaut ko smalkāku. Talkā nāk zivju pievilināmās barības rūpnieciskie lielražotāji, kuru maisījumus praksē pārbauda pasaules labākie profesionālie pludiņmakšķerēšanas sporta meistari.
Bāzes barības pazīstamas jau sen, tās parasti taisa ar tādu nolūku, lai pievilinātu kādu konkrētu karpu dzimtas zivi – breksi, raudu, karūsu, karpu. Ir arī universālās, kas paredzētas visām zvīņainēm. No šādiem maisījumiem gatavotas bumbas, nonākot uz ūdenstilpes grunts, turpat arī paliek, un ir jāgaida ilgāk, līdz zivis to saož un nāk uz iebaroto vietu. Lai procesu paātrinātu, samērā nesen izdomāta laba lieta – barība, kas no gultnes ūdenī ceļas uz augšu un taisa smaržīgu, duļķainu mākonīti. Par šāda zivju pievilināšanas stimulatora īpašībām un lietošanu stāsta Latvijas čempions pludiņmakšķerēšanā Agris Ziediņš: "Šādu irdinātāju sportisti sacensībās izmanto jau dažus gadus, un rezultāti ir lieliski. Tā ir katra individuāla izvēle, kādu zīmolu ražojumus sportists izmanto, bet princips visām šīm barībām ir viens – pēc iespējas ātrāk zem ūdens izveidot aromātisku barības stabiņu, taču lai šis bumbu izjukšanas process notiktu pakāpeniski un būtu ilglaicīgs. Šīs barības vienā vārdā varētu nodēvēt par "geizeru", jo to darbība ir līdzīga pazemes ūdens avotu izplūdei virszemē. Mēs darām tā. Ņemam bāzes barību un samaisām kopā ar "geizeru" attiecībā 1:1, samitrinām un ļaujam uzbriest. Parasti tas notiek kādas trīs stundas pirms sacensībām, bet ierindas copmanim nav tik daudz laika gaidīt. Atbraucis pie ūdeņiem, makšķernieks pēc iespējas ātrāk grib sākt vilkt zivis, tādēļ pietiks ar divdesmit minūtēm, lai iebarojamais būtu gatavs lietošanai. Pirms pašas copes vēlams pievienot mušu kāpurus, ķikurus. Tagad var bumbot. Ezeros barības stabiņš būs augstāks – līdz pusmetram. Upēs apmēram 20 centimetri, taču ar to pietiek, lai straume nestu mākonīti sānis un informācija izplatītos. "Geizeri" ir ļoti smalka maluma, zivis saodīs ko garšīgu, taču ēst tai nebūs ko. Un tad nekas cits neatliek kā iekārdinātajai plīvspurei kampt makšķernieka piedāvāto ēsmu. Šāda iebarošana ļoti labi strādā arī fīderu konteineros un grunteņu spirālēs. Amatiercopei pietiktu, ja pie pamatbarības irdinātāju pievienotu piecreiz mazāk."
... |
Komentāri (0) | 2013-02-02 05:59 | Skatīts: 13460x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Vienkārši par sarežģīto.
Lai sāktu nodarboties ar mušiņmakšķerēšanu, pirmkārt, ir jāiegādājās šim makšķerēšanas veidam piemērots inventārs. Par cik metienu izdarīšana ar mušiņmakšķeri krietni atšķiras no pārējiem makšķerēšanas veidiem, šis inventārs ir specifiski pielāgots tieši šim makšķerēšanas veidam, un nav aizstājams ar jebkādu citu makšķeri vai auklu. Šinī nodaļā ir aprakstītas pamatnianses, kas būtu jāzin iesācējiem iegādājoties inventāru, un ir īsi aprakstīti maldi, kas daudziem liedz sākt nodarboties ar šo aizraujošo makšķerēšanas veidu.
... |
Komentāri (0) | 2012-11-02 02:11 | Skatīts: 15120x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Spiningošanu var uzskatīt par vienu no sportiskākajiem makšķerēšanas veidiem, tikai mušiņmakšķerēšana atstāj sportiskāku iespaidu. Par spiningošanu varētu uzskatīt makšķerēšanu velkot ēsmu, ietinot auklu. Spiningošanas galvenā doma ir imitēt kustīgu "barību" plēsīgajām zivīm, spēlēt uz to refleksiem. Spiningošanas rīkus piemeklē atkarībā no spiningošanas stila. Vieglo spiningu parasti izmanto asaru, foreļu un sapalu spiningošanai. Tas nenozīmē ka ar šādu spiningu var vilkt tikai mazas zivis, šāds spinings ir piemērots vieglas ēsmas iemešanai. Kāts var būt vienrocīgs vai divrocīgs, atkarībā no makšķernieka ieradumiem un fiziskā spēka. Parasti līdz 2.10m garš, piemērots līdz15g svara iemešanai. ... |
Komentāri (0) | 2012-10-14 00:13 | Skatīts: 14355x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Gribu uzrakstīt par tik daudz izrunātu un aprakstītu tematu kā barība, ar ko iebaro un pievilina zivis. Var, protams, pats barības negatavot un iztikt ar pirktajām gatavajām barībām, bet tomēr savs "kaifs" ir pagatavot pašam barību uz kuru vēlāk aktīvi pienāk zivis. Sākšu ar to, ka īsi aprakstīšu no kādiem komponentiem barībām vispār ir jāsastāv. Ja ņem pa lielam, tad barībai jāsastāv no saistvielas(kas visu satur kopā) un no irdinātājiem(kas izirdina barību uz grunts). Var dalīt sīkāk, bet tas nav nepieciešams, jo gan vienu gan otru var dabūt no dabīgām izejvielām, kas būs arī pati barības bāze. ... |
Komentāri (0) | 2012-10-14 00:06 | Skatīts: 7571x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
| |